Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Barikāžu 30. gadadienu piemin ar plašu pārraižu programmu

(12.01.2021.)
Barikāžu 30. gadadienu piemin ar plašu pārraižu programmu
Barikāžu 30. gadadienu piemin ar plašu pārraižu programmu

Šogad aprit 30 gadu kopš janvāra barikādēm. Gan tiem, kuri toreiz cēla un apsargāja barikādes, lai saglabātu atjaunoto Latvijas neatkarību, gan tiem, kuri tolaik vēl nebija dzimuši, tiek piedāvāta plaša un daudzveidīga barikāžu atceres un izzināšanas programma Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un citos formātos, informē sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Pandēmijas apstākļos programma notiks attālināti.   
 
Ziedus pie barikāžu laika upuru piemiņas vietām šoreiz aicina nolikt individuāli un arī ugunskuru vai sveci iedegt katram savā mājsaimniecībā. Tomēr, neraugoties uz pandēmiju, barikāžu atceres programma plānota pat vērienīgāka nekā līdz šim.

“Ļoti iespējams, ka šogad mums auditorija būs daudzreiz lielāka, nekā būtu tad, ka cilvēki atnāktu uz pasākumiem klātienē,” pieļāva 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.

Dažādās programmās un platformās būs koncerti, dokumentālas filmas, dievkalpojums, ziņu speciālizlaidums, barikāžu dalībnieku stāsti, muzeja eksponātu apskates un arī barikāžu sajūtu rekonstrukcijas.

“Mēs veidojam tādu unikālu projektu, ko sauc “Dzīvā fotogrāfija”. Mēs ņemam fotogrāfiju no barikāžu laika un inscenējam ar šodienas jauniešiem,” atklāja LTV programmu direktore Rita Ruduša.
“Dzīvot tautai, būt vienotiem Latvijai!” – šie barikāžu atceres logo ierakstītie vārdi bija nozīmīgi gan toreiz, kad bija jāstāv pretim PSRS agresijai, gan arī tagad, kad jācīnās ar vīrusu. Barikāžu biedrība velk paralēles starp abiem ienaidniekiem.

“Kad bija smagāki laiki un kad vieglāki – šo jautājumu atstāšu atvērtu, retorisku. Jo, iespējams, katram būs subjektīvs vērtējums. Ja mēs domājam par veikalos iegādājamiem produktiem, par dzīves un darba apstākļiem, tad es subjektīvi vērtēju, ka toreiz bija daudz smagāki apstākļi. Bet, manuprāt, cilvēki kurnēja daudz mazāk,” sacīja tieslietu ministrs, barikāžu biedrības prezidents Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Rīkotāji sola, ka šoreiz barikāžu atcerē būs arī pasākumi, kas nebeigsies līdz ar janvāri, bet turpināsies visu gadu.
 

Programma – Barikādēm 30

Otrdien, 12. janvārī, pulksten 18.00-19.30, Lsm.lv un barikades.lv tiešraide – atceres pasākums, diskusija, pieminot Latvijas Tautas frontes Domes 1991. gada 12. janvāra sēdi, kurā tika pieņems gala apstiprinājums par manifestāciju un stratēģisko objektu apsardzi barikādēs. Dalībnieki: Tautas frontes muzeja pārstāvis, 1991. gada barikāžu dalībnieki, toreizējie LTF valdes locekļi – Romualds Ražuks, Ivars Redisons, Juris Strīpnieks un 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais. Tiešraides skatītāji būs aicināti uzdot jautājumus.
 
Trešdien, 13. janvārī pulksten 10.00-14.30, Lsm.lv un Lnb.lv tiešraide – Barikāžu trīsdesmitgadei veltīta konference “X stunda. Barikādēm 30”. Atzīmējot 30 gadus kopš 1991. gada janvāra barikādēm, norisināsies konference “X stunda. Barikādēm 30”. Tajā piedalīsies tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas Frontes, bijušie valdības un Augstākās padomes pārstāvji, atskatoties uz 1991. gada janvāra notikumiem un caurskatot, galvenokārt, iepriekš vēl plaši neapspriestas tematiskās līnijas – gatavošanos barikādēm un mediju kā ziņneša lomu. Konferenci atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
 
Trešdien, 13. janvārī pulksten 18.00-19.30, Lsm.lv un barikades.lv tiešraide, atceres pasākums, diskusija pieminot 1991. gada barikāžu notikumus Zaķusalā. Atceres ugunskura iedegšanai Zaķusalā vienmēr ir bijusi dziļi simboliska nozīme, ņemot vērā, ka barikāžu laikā Latvijas Televīzijai bija vitāli svarīga un simboliska loma patiesas informācijas nodrošināšanai sabiedrībai. Šogad aicinām uz kopīgu atmiņu pasākumu tiešsaistē, kurā piedalīsies 1991. gada barikāžu dalībnieki, Renārs Zaļais, Jānis Bordāns, Artis Pabriks, Romualds Ražuks, Raimonds Graube, Velta Puriņa, Andis Ābelīts.
 
Piektdien, 15. janvārī pulksten 16.00-18.00 – Lsm.lv un barikades.lv tiešraide, 1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcijas apskate ar muzeja direktoru Renāru Zaļo un muzeja speciālisti Evitu Maču. Izmantojiet iespēju uzdot jautājumus un pievienoties virtuālajai tūrei 1991. gada barikāžu muzejā.
 
Pirmdien, 18. janvārī pulksten 18.00-19.30 – replay.lv un barikades.lv tiešraide, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, barikāžu laika bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs – Romualds Ražuks, portretintervija par laiku no 1991. gada janvāra līdz šodienai. Tiešraides skatītāji būs aicināti uzdot jautājumus.
 
Otrdien, 19. janvārī pulksten 18.00-19.30 – replay.lv un barikades.lv tiešraide, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents, 1991. gada barikāžu muzeja direktors jau divdesmit gadus –  Renārs Zaļais, portretintervija par laiku no 1991. gada janvāra līdz šodienai. Tiešraides skatītāji būs aicināti uzdot jautājumus.
 
Trešdien, 20. janvārī – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, valsts svētki. Individuāli visas dienas garumā ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos. Individuāli visas dienas garumā ziedu nolikšana Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.
 

Latvijas Televīzijas LTV1 programmas 2021. gada 20. janvāra speciālizlaidumi

 
LTV1 – 11.00 Barikādēm 30. Ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā. TIEŠRAIDES TRANSLĀCIJA!

20. janvārī pulksten 11.00 Barikāžu atceres 30. gadadienai veltītā ekumeniskā dievkalpojuma bez apmeklētājiem translācija no Rīgas Doma baznīcas. Tajā piedalīsies Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju mācītāji, dievkalpojumu vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Dievkalpojumā muzicēs Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis un solisti.
 
LTV1 – 18.20 Barikādēm 30. Ziņu speciālizlaidums.
Gundars Rēders un Karīna Rubene vadīs Barikāžu trīsdesmitgadei veltītu Ziņu speciālizlaidumu.
 
LTV1 – 19.05 Tautas cietoksnis. Barikādes 1991. LTV dokumentāla filma. PIRMIZRĀDE!
Pirms 30 gadiem bruka Padomju Savienība. Visaktīvāk par savu neatkarību cīnījās Baltijas tautas. Padomju impērijas aizstāvji bija gatavi izliet baltiešu asinis. Lai nosargātu savas tiesības uz brīvību, Latvijas tauta Rīgas centrā sāka celt barikādes. Unikāli arhīva kadri un iepriekš nedzirdētas vēsturiskas liecības filmā “Tautas cietoksnis. Barikādes 1991”. Filmas veidotāji – Gundars Rēders un Odita Krenberga.
 
LTV1 – 21.10 Barikādēm 30. 1991.gada barikāžu rekonstrukcija. PIRMIZRĀDE!
20. janvāra vakarā LTV1 aicinām visus atcerēties barikāžu laiku koncertuzvedumā “1991. gada barikāžu sajūtu rekonstrukcija”. Tāpat kā pirms 30 gadiem ugunskuru, kravas auto un barikāžu ieskauti, ar dziesmām un atmiņu stāstiem piedzīvosim tā laika noskaņas, atcerēsimies sajūtas un garaspēku. Muzicēs grupa “Pērkons”, bet atmiņās un sajūtās skatītājus vadīs notikuma vadītāji – Esmeralda Ermale un Jēkabs Reinis.
 
LTV1 – 22.15 Barikādēm 30. Koncertuzvedums Rīgas Domā. PIRMIZRĀDE!
Rīgas Doma baznīcā notiks koncertuzvedums “Mana uguns kuries”. 1991. gada Barikāžu aizstāvju atcerei veltītajā koncertstāstā piedalīsies arhibīskaps Jānis Vanags, kamerkoris “Ave Sol”, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Radio koris. Muzicēs Agnese Pauniņa, Jānis Stazdiņš, Ieva Nīmane, Aigars Reinis, Rihards Zaļupe, Edvards Paulis Muzikants un Mārcis Lipskis. Koncertstāsta mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Sigvards Kļava, režisors un scenogrāfs – Roberts Rubīns.

Foto: no Latvijas Kara muzeja arhīva


atgriezties